pediculo

Interlingua

Noun

pediculo (plural pediculos)

1. louse

Latin

Etymology 1

Noun

pedīculō

1. dative/ablative singular of pedīculus

Etymology 2

From pēdīculus.

Verb

pēdīculō (present infinitive pēdīculāre, perfect active pēdīculāvī, supine pēdīculātum); first conjugation

1. to free from lice; delouse

Conjugation

   Conjugation of pēdīculō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	pēdīculō		pēdīculās		pēdīculat		pēdīculāmus		pēdīculātis		pēdīculant
	imperfect	pēdīculābam		pēdīculābās		pēdīculābat		pēdīculābāmus		pēdīculābātis		pēdīculābant
	future	pēdīculābō		pēdīculābis		pēdīculābit		pēdīculābimus		pēdīculābitis		pēdīculābunt
	perfect	pēdīculāvī		pēdīculāvistī		pēdīculāvit		pēdīculāvimus		pēdīculāvistis		pēdīculāvērunt, pēdīculāvēre
	pluperfect	pēdīculāveram		pēdīculāverās		pēdīculāverat		pēdīculāverāmus		pēdīculāverātis		pēdīculāverant
	future perfect	pēdīculāverō		pēdīculāveris		pēdīculāverit		pēdīculāverimus		pēdīculāveritis		pēdīculāverint
passive	present	pēdīculor		pēdīculāris, pēdīculāre		pēdīculātur		pēdīculāmur		pēdīculāminī		pēdīculantur
	imperfect	pēdīculābar		pēdīculābāris, pēdīculābāre		pēdīculābātur		pēdīculābāmur		pēdīculābāminī		pēdīculābantur
	future	pēdīculābor		pēdīculāberis, pēdīculābere		pēdīculābitur		pēdīculābimur		pēdīculābiminī		pēdīculābuntur
	perfect	pēdīculātus + present active indicative of sum
	pluperfect	pēdīculātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	pēdīculātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	pēdīculem		pēdīculēs		pēdīculet		pēdīculēmus		pēdīculētis		pēdīculent
	imperfect	pēdīculārem		pēdīculārēs		pēdīculāret		pēdīculārēmus		pēdīculārētis		pēdīculārent
	perfect	pēdīculāverim		pēdīculāverīs		pēdīculāverit		pēdīculāverīmus		pēdīculāverītis		pēdīculāverint
	pluperfect	pēdīculāvissem		pēdīculāvissēs		pēdīculāvisset		pēdīculāvissēmus		pēdīculāvissētis		pēdīculāvissent
passive	present	pēdīculer		pēdīculēris, pēdīculēre		pēdīculētur		pēdīculēmur		pēdīculēminī		pēdīculentur
	imperfect	pēdīculārer		pēdīculārēris, pēdīculārēre		pēdīculārētur		pēdīculārēmur		pēdīculārēminī		pēdīculārentur
	perfect	pēdīculātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	pēdīculātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		pēdīculā		—		—		pēdīculāte		—
	future	—		pēdīculātō		pēdīculātō		—		pēdīculātōte		pēdīculantō
passive	present	—		pēdīculāre		—		—		pēdīculāminī		—
	future	—		pēdīculātor		pēdīculātor		—		—		pēdīculantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		pēdīculāre			pēdīculārī			pēdīculāns			—
future		pēdīculātūrum esse			pēdīculātum īrī			pēdīculātūrus			pēdīculandus
perfect		pēdīculāvisse			pēdīculātum esse			—			pēdīculātus
future perfect		—			pēdīculātum fore			—			—
perfect potential		pēdīculātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		pēdīculandī		pēdīculandō		pēdīculandum		pēdīculandō		pēdīculātum		pēdīculātū

Descendants

• >? Romanian: păduchea

References

• “pediculo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pediculo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.