pectinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of pectinō.
Participle
[edit]pectinātus (feminine pectināta, neuter pectinātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pectinātus | pectināta | pectinātum | pectinātī | pectinātae | pectināta | |
| genitive | pectinātī | pectinātae | pectinātī | pectinātōrum | pectinātārum | pectinātōrum | |
| dative | pectinātō | pectinātae | pectinātō | pectinātīs | |||
| accusative | pectinātum | pectinātam | pectinātum | pectinātōs | pectinātās | pectināta | |
| ablative | pectinātō | pectinātā | pectinātō | pectinātīs | |||
| vocative | pectināte | pectināta | pectinātum | pectinātī | pectinātae | pectināta | |
References
[edit]- “pectinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- pectinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.