pavimentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of pavīmentō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /pa.u̯iː.menˈtaː.tus/, [päu̯iːmɛn̪ˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.vi.menˈta.tus/, [pävimen̪ˈt̪äːt̪us]

Participle

pavīmentātus (feminine pavīmentāta, neuter pavīmentātum); first/second-declension participle

1. paved

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pavīmentātus	pavīmentāta	pavīmentātum		pavīmentātī	pavīmentātae	pavīmentāta
genitive	pavīmentātī	pavīmentātae	pavīmentātī		pavīmentātōrum	pavīmentātārum	pavīmentātōrum
dative	pavīmentātō	pavīmentātae	pavīmentātō		pavīmentātīs
accusative	pavīmentātum	pavīmentātam	pavīmentātum		pavīmentātōs	pavīmentātās	pavīmentāta
ablative	pavīmentātō	pavīmentātā	pavīmentātō		pavīmentātīs
vocative	pavīmentāte	pavīmentāta	pavīmentātum		pavīmentātī	pavīmentātae	pavīmentāta

Adjective

pavīmentātus (feminine pavīmentāta, neuter pavīmentātum); first/second-declension adjective

1. paved

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pavīmentātus	pavīmentāta	pavīmentātum		pavīmentātī	pavīmentātae	pavīmentāta
genitive	pavīmentātī	pavīmentātae	pavīmentātī		pavīmentātōrum	pavīmentātārum	pavīmentātōrum
dative	pavīmentātō	pavīmentātae	pavīmentātō		pavīmentātīs
accusative	pavīmentātum	pavīmentātam	pavīmentātum		pavīmentātōs	pavīmentātās	pavīmentāta
ablative	pavīmentātō	pavīmentātā	pavīmentātō		pavīmentātīs
vocative	pavīmentāte	pavīmentāta	pavīmentātum		pavīmentātī	pavīmentātae	pavīmentāta

References

• “pavimentatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers