panicoctarius

Latin

Etymology

From pānis (“bread”) + coquō (“cook”). This etymology is incomplete. You can help Wiktionary by elaborating on the origins of this term. suffix?

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /paː.ni.kokˈtaː.ri.us/, [päːnɪkɔkˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.ni.kokˈta.ri.us/, [pänikokˈt̪äːrius]

Adjective

pānicoctārius (feminine pānicoctāria, neuter pānicoctārium); first/second-declension adjective

1. (Late Latin) bread-making

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pānicoctārius	pānicoctāria	pānicoctārium		pānicoctāriī	pānicoctāriae	pānicoctāria
genitive	pānicoctāriī	pānicoctāriae	pānicoctāriī		pānicoctāriōrum	pānicoctāriārum	pānicoctāriōrum
dative	pānicoctāriō	pānicoctāriae	pānicoctāriō		pānicoctāriīs
accusative	pānicoctārium	pānicoctāriam	pānicoctārium		pānicoctāriōs	pānicoctāriās	pānicoctāria
ablative	pānicoctāriō	pānicoctāriā	pānicoctāriō		pānicoctāriīs
vocative	pānicoctārie	pānicoctāria	pānicoctārium		pānicoctāriī	pānicoctāriae	pānicoctāria

Related terms

• pānāriolum
• pānārium
• pānārius
• pānicellus
• pāniceus
• pānicium
• pānifex
• pānifica
• pānificium
• pānis
• pānōsus

References

• “panicoctarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "panicoctarius", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• panicoctarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.