pacatorius

Latin

Etymology

From pācātor (“peacemaker, pacifier”), from pācō (“I make peaceful, pacify”), from pāx (“peace”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /paː.kaːˈtoː.ri.us/, [päːkäːˈt̪oːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.kaˈto.ri.us/, [päkäˈt̪ɔːrius]

Adjective

pācātōrius (feminine pācātōria, neuter pācātōrium); first/second-declension adjective

1. peace-promoting, pacific

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pācātōrius	pācātōria	pācātōrium		pācātōriī	pācātōriae	pācātōria
genitive	pācātōriī	pācātōriae	pācātōriī		pācātōriōrum	pācātōriārum	pācātōriōrum
dative	pācātōriō	pācātōriae	pācātōriō		pācātōriīs
accusative	pācātōrium	pācātōriam	pācātōrium		pācātōriōs	pācātōriās	pācātōria
ablative	pācātōriō	pācātōriā	pācātōriō		pācātōriīs
vocative	pācātōrie	pācātōria	pācātōrium		pācātōriī	pācātōriae	pācātōria

Synonyms

• (pacific): pācifer, pācificātōrius

Related terms

• pācālis
• pācātē
• pācātiō
• pācātor
• pācātum
• pācātus
• pācifer
• pācificātiō
• pācificātor
• pācificātōrius
• pācificē
• pācificō
• pācificus
• pācō
• pāx

References

• “pacatorius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pacatorius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.