ostentaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ostentō.
Participle
[edit]ostentātūrus (feminine ostentātūra, neuter ostentātūrum); first/second-declension participle
- about to exhibit
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ostentātūrus | ostentātūra | ostentātūrum | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūra | |
| genitive | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūrī | ostentātūrōrum | ostentātūrārum | ostentātūrōrum | |
| dative | ostentātūrō | ostentātūrae | ostentātūrō | ostentātūrīs | |||
| accusative | ostentātūrum | ostentātūram | ostentātūrum | ostentātūrōs | ostentātūrās | ostentātūra | |
| ablative | ostentātūrō | ostentātūrā | ostentātūrō | ostentātūrīs | |||
| vocative | ostentātūre | ostentātūra | ostentātūrum | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūra | |