ornaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ōrnō.
Participle
[edit]ōrnātūrus (feminine ōrnātūra, neuter ōrnātūrum); first/second-declension participle
- about to prepare etc.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ōrnātūrus | ōrnātūra | ōrnātūrum | ōrnātūrī | ōrnātūrae | ōrnātūra | |
| genitive | ōrnātūrī | ōrnātūrae | ōrnātūrī | ōrnātūrōrum | ōrnātūrārum | ōrnātūrōrum | |
| dative | ōrnātūrō | ōrnātūrae | ōrnātūrō | ōrnātūrīs | |||
| accusative | ōrnātūrum | ōrnātūram | ōrnātūrum | ōrnātūrōs | ōrnātūrās | ōrnātūra | |
| ablative | ōrnātūrō | ōrnātūrā | ōrnātūrō | ōrnātūrīs | |||
| vocative | ōrnātūre | ōrnātūra | ōrnātūrum | ōrnātūrī | ōrnātūrae | ōrnātūra | |