organizaturus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of organizō.

Participle

[edit]

organizātūrus (feminine organizātūra, neuter organizātūrum); first/second-declension participle

  1. about to organize

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative organizātūrus organizātūra organizātūrum organizātūrī organizātūrae organizātūra
genitive organizātūrī organizātūrae organizātūrī organizātūrōrum organizātūrārum organizātūrōrum
dative organizātūrō organizātūrae organizātūrō organizātūrīs
accusative organizātūrum organizātūram organizātūrum organizātūrōs organizātūrās organizātūra
ablative organizātūrō organizātūrā organizātūrō organizātūrīs
vocative organizātūre organizātūra organizātūrum organizātūrī organizātūrae organizātūra