ordinaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ōrdinō.
Participle
[edit]ōrdinātūrus (feminine ōrdinātūra, neuter ōrdinātūrum); first/second-declension participle
- about to arrange
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ōrdinātūrus | ōrdinātūra | ōrdinātūrum | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūra | |
| genitive | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūrī | ōrdinātūrōrum | ōrdinātūrārum | ōrdinātūrōrum | |
| dative | ōrdinātūrō | ōrdinātūrae | ōrdinātūrō | ōrdinātūrīs | |||
| accusative | ōrdinātūrum | ōrdinātūram | ōrdinātūrum | ōrdinātūrōs | ōrdinātūrās | ōrdinātūra | |
| ablative | ōrdinātūrō | ōrdinātūrā | ōrdinātūrō | ōrdinātūrīs | |||
| vocative | ōrdinātūre | ōrdinātūra | ōrdinātūrum | ōrdinātūrī | ōrdinātūrae | ōrdinātūra | |