opperiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of opperior.
Participle
[edit]opperītūrus (feminine opperītūra, neuter opperītūrum); first/second-declension participle
- about to await
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | opperītūrus | opperītūra | opperītūrum | opperītūrī | opperītūrae | opperītūra | |
| genitive | opperītūrī | opperītūrae | opperītūrī | opperītūrōrum | opperītūrārum | opperītūrōrum | |
| dative | opperītūrō | opperītūrae | opperītūrō | opperītūrīs | |||
| accusative | opperītūrum | opperītūram | opperītūrum | opperītūrōs | opperītūrās | opperītūra | |
| ablative | opperītūrō | opperītūrā | opperītūrō | opperītūrīs | |||
| vocative | opperītūre | opperītūra | opperītūrum | opperītūrī | opperītūrae | opperītūra | |