occultaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of occultō.
Participle
[edit]occultātūrus (feminine occultātūra, neuter occultātūrum); first/second-declension participle
- about to conceal
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | occultātūrus | occultātūra | occultātūrum | occultātūrī | occultātūrae | occultātūra | |
| genitive | occultātūrī | occultātūrae | occultātūrī | occultātūrōrum | occultātūrārum | occultātūrōrum | |
| dative | occultātūrō | occultātūrae | occultātūrō | occultātūrīs | |||
| accusative | occultātūrum | occultātūram | occultātūrum | occultātūrōs | occultātūrās | occultātūra | |
| ablative | occultātūrō | occultātūrā | occultātūrō | occultātūrīs | |||
| vocative | occultātūre | occultātūra | occultātūrum | occultātūrī | occultātūrae | occultātūra | |