obvallatus
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ob.u̯aːlˈlaː.tus/, [ɔbu̯äːlˈlʲäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ob.valˈla.tus/, [obvälˈläːt̪us]
Adjective
[edit]obvāllātus (feminine obvāllāta, neuter obvāllātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obvāllātus | obvāllāta | obvāllātum | obvāllātī | obvāllātae | obvāllāta | |
| genitive | obvāllātī | obvāllātae | obvāllātī | obvāllātōrum | obvāllātārum | obvāllātōrum | |
| dative | obvāllātō | obvāllātae | obvāllātō | obvāllātīs | |||
| accusative | obvāllātum | obvāllātam | obvāllātum | obvāllātōs | obvāllātās | obvāllāta | |
| ablative | obvāllātō | obvāllātā | obvāllātō | obvāllātīs | |||
| vocative | obvāllāte | obvāllāta | obvāllātum | obvāllātī | obvāllātae | obvāllāta | |
References
[edit]- “obvallatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers