obturatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of obtūrō (“stop up”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ob.tuːˈraː.tus/, [ɔpt̪uːˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ob.tuˈra.tus/, [obt̪uˈräːt̪us]
Participle
[edit]obtūrātus (feminine obtūrāta, neuter obtūrātum); first/second-declension participle
- stopped up, having been blocked up
- assuaged, allayed, having been assuaged
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obtūrātus | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta | |
| genitive | obtūrātī | obtūrātae | obtūrātī | obtūrātōrum | obtūrātārum | obtūrātōrum | |
| dative | obtūrātō | obtūrātae | obtūrātō | obtūrātīs | |||
| accusative | obtūrātum | obtūrātam | obtūrātum | obtūrātōs | obtūrātās | obtūrāta | |
| ablative | obtūrātō | obtūrātā | obtūrātō | obtūrātīs | |||
| vocative | obtūrāte | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta | |