obtenturus

Latin

Etymology

Future active participle of obtendō

Future active participle of obtineo

Participle

obtentūrus (feminine obtentūra, neuter obtentūrum); first/second-declension participle

1. About to/going to hold on to/possess/uphold
2. which is to be obtained

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	obtentūrus	obtentūra	obtentūrum		obtentūrī	obtentūrae	obtentūra
genitive	obtentūrī	obtentūrae	obtentūrī		obtentūrōrum	obtentūrārum	obtentūrōrum
dative	obtentūrō	obtentūrae	obtentūrō		obtentūrīs
accusative	obtentūrum	obtentūram	obtentūrum		obtentūrōs	obtentūrās	obtentūra
ablative	obtentūrō	obtentūrā	obtentūrō		obtentūrīs
vocative	obtentūre	obtentūra	obtentūrum		obtentūrī	obtentūrae	obtentūra