obsoletior
Latin
[edit]Adjective
[edit]obsolētior (neuter obsolētius); third declension
Declension
[edit]Third-declension comparative adjective.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | obsolētior | obsolētius | obsolētiōrēs | obsolētiōra | |
| genitive | obsolētiōris | obsolētiōrum | |||
| dative | obsolētiōrī | obsolētiōribus | |||
| accusative | obsolētiōrem | obsolētius | obsolētiōrēs obsolētiōrīs |
obsolētiōra | |
| ablative | obsolētiōre obsolētiōrī |
obsolētiōribus | |||
| vocative | obsolētior | obsolētius | obsolētiōrēs | obsolētiōra | |