Jump to content

oblitteraturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of oblitterō.

Participle

[edit]

oblitterātūrus (feminine oblitterātūra, neuter oblitterātūrum); first/second-declension participle

  1. about to erase

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative oblitterātūrus oblitterātūra oblitterātūrum oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūra
genitive oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūrī oblitterātūrōrum oblitterātūrārum oblitterātūrōrum
dative oblitterātūrō oblitterātūrae oblitterātūrō oblitterātūrīs
accusative oblitterātūrum oblitterātūram oblitterātūrum oblitterātūrōs oblitterātūrās oblitterātūra
ablative oblitterātūrō oblitterātūrā oblitterātūrō oblitterātūrīs
vocative oblitterātūre oblitterātūra oblitterātūrum oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūra