obliteratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of obliterō.
Participle
[edit]obliterātus (feminine obliterāta, neuter obliterātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obliterātus | obliterāta | obliterātum | obliterātī | obliterātae | obliterāta | |
| genitive | obliterātī | obliterātae | obliterātī | obliterātōrum | obliterātārum | obliterātōrum | |
| dative | obliterātō | obliterātae | obliterātō | obliterātīs | |||
| accusative | obliterātum | obliterātam | obliterātum | obliterātōs | obliterātās | obliterāta | |
| ablative | obliterātō | obliterātā | obliterātō | obliterātīs | |||
| vocative | obliterāte | obliterāta | obliterātum | obliterātī | obliterātae | obliterāta | |