Jump to content

obliteraturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of obliterō.

Participle

[edit]

obliterātūrus (feminine obliterātūra, neuter obliterātūrum); first/second-declension participle

  1. about to erase

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative obliterātūrus obliterātūra obliterātūrum obliterātūrī obliterātūrae obliterātūra
genitive obliterātūrī obliterātūrae obliterātūrī obliterātūrōrum obliterātūrārum obliterātūrōrum
dative obliterātūrō obliterātūrae obliterātūrō obliterātūrīs
accusative obliterātūrum obliterātūram obliterātūrum obliterātūrōs obliterātūrās obliterātūra
ablative obliterātūrō obliterātūrā obliterātūrō obliterātūrīs
vocative obliterātūre obliterātūra obliterātūrum obliterātūrī obliterātūrae obliterātūra