oblimatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of oblīmō.
Participle
[edit]oblīmātus (feminine oblīmāta, neuter oblīmātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | oblīmātus | oblīmāta | oblīmātum | oblīmātī | oblīmātae | oblīmāta | |
| genitive | oblīmātī | oblīmātae | oblīmātī | oblīmātōrum | oblīmātārum | oblīmātōrum | |
| dative | oblīmātō | oblīmātae | oblīmātō | oblīmātīs | |||
| accusative | oblīmātum | oblīmātam | oblīmātum | oblīmātōs | oblīmātās | oblīmāta | |
| ablative | oblīmātō | oblīmātā | oblīmātō | oblīmātīs | |||
| vocative | oblīmāte | oblīmāta | oblīmātum | oblīmātī | oblīmātae | oblīmāta | |