oblimaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of oblīmō.
Participle
[edit]oblīmātūrus (feminine oblīmātūra, neuter oblīmātūrum); first/second-declension participle
- about to obscure
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | oblīmātūrus | oblīmātūra | oblīmātūrum | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūra | |
| genitive | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūrī | oblīmātūrōrum | oblīmātūrārum | oblīmātūrōrum | |
| dative | oblīmātūrō | oblīmātūrae | oblīmātūrō | oblīmātūrīs | |||
| accusative | oblīmātūrum | oblīmātūram | oblīmātūrum | oblīmātūrōs | oblīmātūrās | oblīmātūra | |
| ablative | oblīmātūrō | oblīmātūrā | oblīmātūrō | oblīmātūrīs | |||
| vocative | oblīmātūre | oblīmātūra | oblīmātūrum | oblīmātūrī | oblīmātūrae | oblīmātūra | |