oblectatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of oblectō (“delight, amuse”).
Participle
[edit]oblectātus (feminine oblectāta, neuter oblectātum); first/second-declension participle
- entertained, delighted, having been amused.
- having passed the time agreeably.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | oblectātus | oblectāta | oblectātum | oblectātī | oblectātae | oblectāta | |
| genitive | oblectātī | oblectātae | oblectātī | oblectātōrum | oblectātārum | oblectātōrum | |
| dative | oblectātō | oblectātae | oblectātō | oblectātīs | |||
| accusative | oblectātum | oblectātam | oblectātum | oblectātōs | oblectātās | oblectāta | |
| ablative | oblectātō | oblectātā | oblectātō | oblectātīs | |||
| vocative | oblectāte | oblectāta | oblectātum | oblectātī | oblectātae | oblectāta | |