objurgo

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /obˈi̯uːr.ɡoː/, [ɔbˈi̯uːrɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /obˈjur.ɡo/, [obˈjurɡo]

Verb

objūrgō (present infinitive objūrgāre, perfect active objūrgāvī, supine objūrgātum); first conjugation

1. Alternative form of obiūrgō

Conjugation

   Conjugation of objūrgō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	objūrgō	objūrgās	objūrgat	objūrgāmus	objūrgātis	objūrgant
	imperfect	objūrgābam	objūrgābās	objūrgābat	objūrgābāmus	objūrgābātis	objūrgābant
	future	objūrgābō	objūrgābis	objūrgābit	objūrgābimus	objūrgābitis	objūrgābunt
	perfect	objūrgāvī	objūrgāvistī	objūrgāvit	objūrgāvimus	objūrgāvistis	objūrgāvērunt, objūrgāvēre
	pluperfect	objūrgāveram	objūrgāverās	objūrgāverat	objūrgāverāmus	objūrgāverātis	objūrgāverant
	future perfect	objūrgāverō	objūrgāveris	objūrgāverit	objūrgāverimus	objūrgāveritis	objūrgāverint
passive	present	objūrgor	objūrgāris, objūrgāre	objūrgātur	objūrgāmur	objūrgāminī	objūrgantur
	imperfect	objūrgābar	objūrgābāris, objūrgābāre	objūrgābātur	objūrgābāmur	objūrgābāminī	objūrgābantur
	future	objūrgābor	objūrgāberis, objūrgābere	objūrgābitur	objūrgābimur	objūrgābiminī	objūrgābuntur
	perfect	objūrgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	objūrgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	objūrgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	objūrgem	objūrgēs	objūrget	objūrgēmus	objūrgētis	objūrgent
imperfect	objūrgārem	objūrgārēs	objūrgāret	objūrgārēmus	objūrgārētis	objūrgārent
perfect	objūrgāverim	objūrgāverīs	objūrgāverit	objūrgāverīmus	objūrgāverītis	objūrgāverint
pluperfect	objūrgāvissem	objūrgāvissēs	objūrgāvisset	objūrgāvissēmus	objūrgāvissētis	objūrgāvissent
passive	present	objūrger	objūrgēris, objūrgēre	objūrgētur	objūrgēmur	objūrgēminī	objūrgentur
imperfect	objūrgārer	objūrgārēris, objūrgārēre	objūrgārētur	objūrgārēmur	objūrgārēminī	objūrgārentur
perfect	objūrgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	objūrgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	objūrgā	—	—	objūrgāte	—
	future	—	objūrgātō	objūrgātō	—	objūrgātōte	objūrgantō
passive	present	—	objūrgāre	—	—	objūrgāminī	—
	future	—	objūrgātor	objūrgātor	—	—	objūrgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		objūrgāre	objūrgāvisse	objūrgātūrum esse	objūrgārī	objūrgātum esse	objūrgātum īrī
participles		objūrgāns	—	objūrgātūrus	—	objūrgātus	objūrgandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		objūrgandī	objūrgandō	objūrgandum	objūrgandō	objūrgātum	objūrgātū

References

• “objurgo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• objurgo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.