obiurgatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of obiūrgō (“chide, scold”).

Participle

obiūrgātus (feminine obiūrgāta, neuter obiūrgātum); first/second-declension participle

1. chided, scolded, having been rebuked.
2. chastised, punished, having been chastised.
3. exhorted, having been urged reprovingly.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	obiūrgātus	obiūrgāta	obiūrgātum		obiūrgātī	obiūrgātae	obiūrgāta
genitive	obiūrgātī	obiūrgātae	obiūrgātī		obiūrgātōrum	obiūrgātārum	obiūrgātōrum
dative	obiūrgātō	obiūrgātae	obiūrgātō		obiūrgātīs
accusative	obiūrgātum	obiūrgātam	obiūrgātum		obiūrgātōs	obiūrgātās	obiūrgāta
ablative	obiūrgātō	obiūrgātā	obiūrgātō		obiūrgātīs
vocative	obiūrgāte	obiūrgāta	obiūrgātum		obiūrgātī	obiūrgātae	obiūrgāta