obfirmatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of obfirmō.
Participle
[edit]obfirmātus (feminine obfirmāta, neuter obfirmātum); first/second-declension participle
- Alternative form of offirmātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obfirmātus | obfirmāta | obfirmātum | obfirmātī | obfirmātae | obfirmāta | |
| genitive | obfirmātī | obfirmātae | obfirmātī | obfirmātōrum | obfirmātārum | obfirmātōrum | |
| dative | obfirmātō | obfirmātae | obfirmātō | obfirmātīs | |||
| accusative | obfirmātum | obfirmātam | obfirmātum | obfirmātōs | obfirmātās | obfirmāta | |
| ablative | obfirmātō | obfirmātā | obfirmātō | obfirmātīs | |||
| vocative | obfirmāte | obfirmāta | obfirmātum | obfirmātī | obfirmātae | obfirmāta | |