obfirmaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of obfirmō.
Participle
[edit]obfirmātūrus (feminine obfirmātūra, neuter obfirmātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of offirmāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obfirmātūrus | obfirmātūra | obfirmātūrum | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūra | |
| genitive | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūrī | obfirmātūrōrum | obfirmātūrārum | obfirmātūrōrum | |
| dative | obfirmātūrō | obfirmātūrae | obfirmātūrō | obfirmātūrīs | |||
| accusative | obfirmātūrum | obfirmātūram | obfirmātūrum | obfirmātūrōs | obfirmātūrās | obfirmātūra | |
| ablative | obfirmātūrō | obfirmātūrā | obfirmātūrō | obfirmātūrīs | |||
| vocative | obfirmātūre | obfirmātūra | obfirmātūrum | obfirmātūrī | obfirmātūrae | obfirmātūra | |