obacero

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /oˈba.ke.roː/, [ɔˈbäkɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /oˈba.t͡ʃe.ro/, [oˈbäːt͡ʃero]

Verb

obacerō (present infinitive obacerāre, perfect active obacerāvī, supine obacerātum); first conjugation

1. to contradict
2. to interrupt

Conjugation

   Conjugation of obacerō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	obacerō	obacerās	obacerat	obacerāmus	obacerātis	obacerant
	imperfect	obacerābam	obacerābās	obacerābat	obacerābāmus	obacerābātis	obacerābant
	future	obacerābō	obacerābis	obacerābit	obacerābimus	obacerābitis	obacerābunt
	perfect	obacerāvī	obacerāvistī	obacerāvit	obacerāvimus	obacerāvistis	obacerāvērunt, obacerāvēre
	pluperfect	obacerāveram	obacerāverās	obacerāverat	obacerāverāmus	obacerāverātis	obacerāverant
	future perfect	obacerāverō	obacerāveris	obacerāverit	obacerāverimus	obacerāveritis	obacerāverint
passive	present	obaceror	obacerāris, obacerāre	obacerātur	obacerāmur	obacerāminī	obacerantur
	imperfect	obacerābar	obacerābāris, obacerābāre	obacerābātur	obacerābāmur	obacerābāminī	obacerābantur
	future	obacerābor	obacerāberis, obacerābere	obacerābitur	obacerābimur	obacerābiminī	obacerābuntur
	perfect	obacerātus + present active indicative of sum
	pluperfect	obacerātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	obacerātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	obacerem	obacerēs	obaceret	obacerēmus	obacerētis	obacerent
	imperfect	obacerārem	obacerārēs	obacerāret	obacerārēmus	obacerārētis	obacerārent
	perfect	obacerāverim	obacerāverīs	obacerāverit	obacerāverīmus	obacerāverītis	obacerāverint
	pluperfect	obacerāvissem	obacerāvissēs	obacerāvisset	obacerāvissēmus	obacerāvissētis	obacerāvissent
passive	present	obacerer	obacerēris, obacerēre	obacerētur	obacerēmur	obacerēminī	obacerentur
	imperfect	obacerārer	obacerārēris, obacerārēre	obacerārētur	obacerārēmur	obacerārēminī	obacerārentur
	perfect	obacerātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	obacerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	obacerā	—	—	obacerāte	—
	future	—	obacerātō	obacerātō	—	obacerātōte	obacerantō
passive	present	—	obacerāre	—	—	obacerāminī	—
	future	—	obacerātor	obacerātor	—	—	obacerantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		obacerāre	obacerāvisse	obacerātūrum esse	obacerārī	obacerātum esse	obacerātum īrī
participles		obacerāns	—	obacerātūrus	—	obacerātus	obacerandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		obacerandī	obacerandō	obacerandum	obacerandō	obacerātum	obacerātū

References

• “obacero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• obacero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.