nundinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of nūndinor.
Participle
[edit]nūndinātus (feminine nūndināta, neuter nūndinātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | nūndinātus | nūndināta | nūndinātum | nūndinātī | nūndinātae | nūndināta | |
| genitive | nūndinātī | nūndinātae | nūndinātī | nūndinātōrum | nūndinātārum | nūndinātōrum | |
| dative | nūndinātō | nūndinātae | nūndinātō | nūndinātīs | |||
| accusative | nūndinātum | nūndinātam | nūndinātum | nūndinātōs | nūndinātās | nūndināta | |
| ablative | nūndinātō | nūndinātā | nūndinātō | nūndinātīs | |||
| vocative | nūndināte | nūndināta | nūndinātum | nūndinātī | nūndinātae | nūndināta | |