notaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of notō.
Participle
[edit]notātūrus (feminine notātūra, neuter notātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | notātūrus | notātūra | notātūrum | notātūrī | notātūrae | notātūra | |
| genitive | notātūrī | notātūrae | notātūrī | notātūrōrum | notātūrārum | notātūrōrum | |
| dative | notātūrō | notātūrae | notātūrō | notātūrīs | |||
| accusative | notātūrum | notātūram | notātūrum | notātūrōs | notātūrās | notātūra | |
| ablative | notātūrō | notātūrā | notātūrō | notātūrīs | |||
| vocative | notātūre | notātūra | notātūrum | notātūrī | notātūrae | notātūra | |