nominaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of nōminō.
Participle
[edit]nōminātūrus (feminine nōminātūra, neuter nōminātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | nōminātūrus | nōminātūra | nōminātūrum | nōminātūrī | nōminātūrae | nōminātūra | |
| genitive | nōminātūrī | nōminātūrae | nōminātūrī | nōminātūrōrum | nōminātūrārum | nōminātūrōrum | |
| dative | nōminātūrō | nōminātūrae | nōminātūrō | nōminātūrīs | |||
| accusative | nōminātūrum | nōminātūram | nōminātūrum | nōminātūrōs | nōminātūrās | nōminātūra | |
| ablative | nōminātūrō | nōminātūrā | nōminātūrō | nōminātūrīs | |||
| vocative | nōminātūre | nōminātūra | nōminātūrum | nōminātūrī | nōminātūrae | nōminātūra | |