necopinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ne.ko.piːˈnaː.tus/, [nɛkɔpiːˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ne.ko.piˈna.tus/, [nekopiˈnäːt̪us]
Adjective
[edit]necopīnātus (feminine necopīnāta, neuter necopīnātum); first/second-declension adjective
- unexpected
- Synonym: inopīnātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | necopīnātus | necopīnāta | necopīnātum | necopīnātī | necopīnātae | necopīnāta | |
| genitive | necopīnātī | necopīnātae | necopīnātī | necopīnātōrum | necopīnātārum | necopīnātōrum | |
| dative | necopīnātō | necopīnātae | necopīnātō | necopīnātīs | |||
| accusative | necopīnātum | necopīnātam | necopīnātum | necopīnātōs | necopīnātās | necopīnāta | |
| ablative | necopīnātō | necopīnātā | necopīnātō | necopīnātīs | |||
| vocative | necopīnāte | necopīnāta | necopīnātum | necopīnātī | necopīnātae | necopīnāta | |
References
[edit]- “necopinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “necopinatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- necopinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.