nativus

Latin

Etymology

From nātus (“born”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /naːˈtiː.u̯us/, [näːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /naˈti.vus/, [näˈt̪iːvus]

Adjective

nātīvus (feminine nātīva, neuter nātīvum); first/second-declension adjective

1. created, made
2. inborn, innate, imparted by birth
3. natural, native, made by nature and not artificial
4. (grammar, of words) original, primitive, primary

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	nātīvus	nātīva	nātīvum		nātīvī	nātīvae	nātīva
Genitive	nātīvī	nātīvae	nātīvī		nātīvōrum	nātīvārum	nātīvōrum
Dative	nātīvō		nātīvō		nātīvīs
Accusative	nātīvum	nātīvam	nātīvum		nātīvōs	nātīvās	nātīva
Ablative	nātīvō	nātīvā	nātīvō		nātīvīs
Vocative	nātīve	nātīva	nātīvum		nātīvī	nātīvae	nātīva

Derived terms

• nātīvitās
• nātīvitus

Related terms

• nāscēns
• nāscor
• nātālīcius
• nātālis

Descendants

• → Asturian: nativu
• Catalan: nadiu, → natiu
• Italian: nativo
• Occitan: nadiu, nadieu, natiu
• → Old French: natif
  • French: natif
  • → English: native
• Old French: naïf
  • French: naïf
    • → English: naive
• Portuguese: nadivo, → nativo, ⇒ Anadia
• → Romanian: nativ
• → Spanish: nativo

References

• “nativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “nativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• nativus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• nativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.