natatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of natō (“swim, float”).
Participle
[edit]natātus (feminine natāta, neuter natātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | natātus | natāta | natātum | natātī | natātae | natāta | |
| genitive | natātī | natātae | natātī | natātōrum | natātārum | natātōrum | |
| dative | natātō | natātae | natātō | natātīs | |||
| accusative | natātum | natātam | natātum | natātōs | natātās | natāta | |
| ablative | natātō | natātā | natātō | natātīs | |||
| vocative | natāte | natāta | natātum | natātī | natātae | natāta | |
References
[edit]- “natatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- natatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- natatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.