narto

Latin

Etymology

From narta +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈnar.toː/, [ˈnärt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈnar.to/, [ˈnärt̪o]

Verb

nartō (present infinitive nartāre, perfect active nartāvī, supine nartātum); first conjugation

1. (New Latin, skiing) to ski

Conjugation

   Conjugation of nartō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	nartō	nartās	nartat	nartāmus	nartātis	nartant
	imperfect	nartābam	nartābās	nartābat	nartābāmus	nartābātis	nartābant
	future	nartābō	nartābis	nartābit	nartābimus	nartābitis	nartābunt
	perfect	nartāvī	nartāvistī	nartāvit	nartāvimus	nartāvistis	nartāvērunt, nartāvēre
	pluperfect	nartāveram	nartāverās	nartāverat	nartāverāmus	nartāverātis	nartāverant
	future perfect	nartāverō	nartāveris	nartāverit	nartāverimus	nartāveritis	nartāverint
passive	present	nartor	nartāris, nartāre	nartātur	nartāmur	nartāminī	nartantur
	imperfect	nartābar	nartābāris, nartābāre	nartābātur	nartābāmur	nartābāminī	nartābantur
	future	nartābor	nartāberis, nartābere	nartābitur	nartābimur	nartābiminī	nartābuntur
	perfect	nartātus + present active indicative of sum
	pluperfect	nartātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	nartātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	nartem	nartēs	nartet	nartēmus	nartētis	nartent
imperfect	nartārem	nartārēs	nartāret	nartārēmus	nartārētis	nartārent
perfect	nartāverim	nartāverīs	nartāverit	nartāverīmus	nartāverītis	nartāverint
pluperfect	nartāvissem	nartāvissēs	nartāvisset	nartāvissēmus	nartāvissētis	nartāvissent
passive	present	narter	nartēris, nartēre	nartētur	nartēmur	nartēminī	nartentur
imperfect	nartārer	nartārēris, nartārēre	nartārētur	nartārēmur	nartārēminī	nartārentur
perfect	nartātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	nartātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	nartā	—	—	nartāte	—
	future	—	nartātō	nartātō	—	nartātōte	nartantō
passive	present	—	nartāre	—	—	nartāminī	—
	future	—	nartātor	nartātor	—	—	nartantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		nartāre	nartāvisse	nartātūrum esse	nartārī	nartātum esse	nartātum īrī
participles		nartāns	—	nartātūrus	—	nartātus	nartandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		nartandī	nartandō	nartandum	nartandō	nartātum	nartātū

Polish

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈnar.tɔ/
• Rhymes: -artɔ
• Syllabification: nar‧to

Noun

narto

1. vocative singular of narta