munero

Latin

Etymology

From mūnus (“function, employment”).

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /ˈmuː.ne.roː/, [ˈmuːnɛroː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈmu.ne.ro/, [ˈmuːnero]

Verb

mūnerō (present infinitive mūnerāre, perfect active mūnerāvī, supine mūnerātum); first conjugation

to present; to honor (with), reward

Conjugation

Conjugation of mūnerō (first conjugation)

indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	mūnerō	mūnerās	mūnerat	mūnerāmus	mūnerātis	mūnerant
	imperfect	mūnerābam	mūnerābās	mūnerābat	mūnerābāmus	mūnerābātis	mūnerābant
	future	mūnerābō	mūnerābis	mūnerābit	mūnerābimus	mūnerābitis	mūnerābunt
	perfect	mūnerāvī	mūnerāvistī	mūnerāvit	mūnerāvimus	mūnerāvistis	mūnerāvērunt, mūnerāvēre
	pluperfect	mūnerāveram	mūnerāverās	mūnerāverat	mūnerāverāmus	mūnerāverātis	mūnerāverant
	future perfect	mūnerāverō	mūnerāveris	mūnerāverit	mūnerāverimus	mūnerāveritis	mūnerāverint
passive	present	mūneror	mūnerāris, mūnerāre	mūnerātur	mūnerāmur	mūnerāminī	mūnerantur
	imperfect	mūnerābar	mūnerābāris, mūnerābāre	mūnerābātur	mūnerābāmur	mūnerābāminī	mūnerābantur
	future	mūnerābor	mūnerāberis, mūnerābere	mūnerābitur	mūnerābimur	mūnerābiminī	mūnerābuntur
	perfect	mūnerātus + present active indicative of sum
	pluperfect	mūnerātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	mūnerātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	mūnerem	mūnerēs	mūneret	mūnerēmus	mūnerētis	mūnerent
	imperfect	mūnerārem	mūnerārēs	mūnerāret	mūnerārēmus	mūnerārētis	mūnerārent
	perfect	mūnerāverim	mūnerāverīs	mūnerāverit	mūnerāverīmus	mūnerāverītis	mūnerāverint
	pluperfect	mūnerāvissem	mūnerāvissēs	mūnerāvisset	mūnerāvissēmus	mūnerāvissētis	mūnerāvissent
passive	present	mūnerer	mūnerēris, mūnerēre	mūnerētur	mūnerēmur	mūnerēminī	mūnerentur
	imperfect	mūnerārer	mūnerārēris, mūnerārēre	mūnerārētur	mūnerārēmur	mūnerārēminī	mūnerārentur
	perfect	mūnerātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	mūnerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	mūnerā	—	—	mūnerāte	—
active	future	—	mūnerātō	mūnerātō	—	mūnerātōte	mūnerantō
passive	present	—	mūnerāre	—	—	mūnerāminī	—
passive	future	—	mūnerātor	mūnerātor	—	—	mūnerantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		mūnerāre	mūnerāvisse	mūnerātūrum esse	mūnerārī, mūnerārier¹	mūnerātum esse	mūnerātum īrī
participles		mūnerāns	—	mūnerātūrus	—	mūnerātus	mūnerandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		mūnerandī	mūnerandō	mūnerandum	mūnerandō	mūnerātum	mūnerātū

¹The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested.

Related terms

References

“munero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
munero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.