Jump to content

mucronatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

mūcrōnātus (feminine mūcrōnāta, neuter mūcrōnātum); first/second-declension adjective

  1. pointed

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mūcrōnātus mūcrōnāta mūcrōnātum mūcrōnātī mūcrōnātae mūcrōnāta
genitive mūcrōnātī mūcrōnātae mūcrōnātī mūcrōnātōrum mūcrōnātārum mūcrōnātōrum
dative mūcrōnātō mūcrōnātae mūcrōnātō mūcrōnātīs
accusative mūcrōnātum mūcrōnātam mūcrōnātum mūcrōnātōs mūcrōnātās mūcrōnāta
ablative mūcrōnātō mūcrōnātā mūcrōnātō mūcrōnātīs
vocative mūcrōnāte mūcrōnāta mūcrōnātum mūcrōnātī mūcrōnātae mūcrōnāta
[edit]

References

[edit]
  • mucronatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • mucronatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.