moraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of moror.
Participle
[edit]morātūrus (feminine morātūra, neuter morātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | morātūrus | morātūra | morātūrum | morātūrī | morātūrae | morātūra | |
| genitive | morātūrī | morātūrae | morātūrī | morātūrōrum | morātūrārum | morātūrōrum | |
| dative | morātūrō | morātūrae | morātūrō | morātūrīs | |||
| accusative | morātūrum | morātūram | morātūrum | morātūrōs | morātūrās | morātūra | |
| ablative | morātūrō | morātūrā | morātūrō | morātūrīs | |||
| vocative | morātūre | morātūra | morātūrum | morātūrī | morātūrae | morātūra | |