moniturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of moneō.
Participle
[edit]monitūrus (feminine monitūra, neuter monitūrum); first/second-declension participle
- about to warn etc.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | monitūrus | monitūra | monitūrum | monitūrī | monitūrae | monitūra | |
| genitive | monitūrī | monitūrae | monitūrī | monitūrōrum | monitūrārum | monitūrōrum | |
| dative | monitūrō | monitūrae | monitūrō | monitūrīs | |||
| accusative | monitūrum | monitūram | monitūrum | monitūrōs | monitūrās | monitūra | |
| ablative | monitūrō | monitūrā | monitūrō | monitūrīs | |||
| vocative | monitūre | monitūra | monitūrum | monitūrī | monitūrae | monitūra | |