mitescens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of mītēscō
Participle
[edit]mītēscēns (genitive mītēscentis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | mītēscēns | mītēscentēs | mītēscentia | ||
| genitive | mītēscentis | mītēscentium | |||
| dative | mītēscentī | mītēscentibus | |||
| accusative | mītēscentem | mītēscēns | mītēscentēs mītēscentīs |
mītēscentia | |
| ablative | mītēscente mītēscentī1 |
mītēscentibus | |||
| vocative | mītēscēns | mītēscentēs | mītēscentia | ||
1When used purely as an adjective.