miseraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of miseror.
Participle
[edit]miserātūrus (feminine miserātūra, neuter miserātūrum); first/second-declension participle
- about to lament
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | miserātūrus | miserātūra | miserātūrum | miserātūrī | miserātūrae | miserātūra | |
| genitive | miserātūrī | miserātūrae | miserātūrī | miserātūrōrum | miserātūrārum | miserātūrōrum | |
| dative | miserātūrō | miserātūrae | miserātūrō | miserātūrīs | |||
| accusative | miserātūrum | miserātūram | miserātūrum | miserātūrōs | miserātūrās | miserātūra | |
| ablative | miserātūrō | miserātūrā | miserātūrō | miserātūrīs | |||
| vocative | miserātūre | miserātūra | miserātūrum | miserātūrī | miserātūrae | miserātūra | |