minatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of minō.
Participle
[edit]minātus (feminine mināta, neuter minātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | minātus | mināta | minātum | minātī | minātae | mināta | |
| genitive | minātī | minātae | minātī | minātōrum | minātārum | minātōrum | |
| dative | minātō | minātae | minātō | minātīs | |||
| accusative | minātum | minātam | minātum | minātōs | minātās | mināta | |
| ablative | minātō | minātā | minātō | minātīs | |||
| vocative | mināte | mināta | minātum | minātī | minātae | mināta | |