minaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of minō.
Participle
[edit]minātūrus (feminine minātūra, neuter minātūrum); first/second-declension participle
- about to drive
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | minātūrus | minātūra | minātūrum | minātūrī | minātūrae | minātūra | |
| genitive | minātūrī | minātūrae | minātūrī | minātūrōrum | minātūrārum | minātūrōrum | |
| dative | minātūrō | minātūrae | minātūrō | minātūrīs | |||
| accusative | minātūrum | minātūram | minātūrum | minātūrōs | minātūrās | minātūra | |
| ablative | minātūrō | minātūrā | minātūrō | minātūrīs | |||
| vocative | minātūre | minātūra | minātūrum | minātūrī | minātūrae | minātūra | |