militatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of mīlitō (“be a soldier, serve”).
Participle
[edit]mīlitātus (feminine mīlitāta, neuter mīlitātum); first/second-declension participle
- having been served, in a military sense.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | mīlitātus | mīlitāta | mīlitātum | mīlitātī | mīlitātae | mīlitāta | |
| genitive | mīlitātī | mīlitātae | mīlitātī | mīlitātōrum | mīlitātārum | mīlitātōrum | |
| dative | mīlitātō | mīlitātae | mīlitātō | mīlitātīs | |||
| accusative | mīlitātum | mīlitātam | mīlitātum | mīlitātōs | mīlitātās | mīlitāta | |
| ablative | mīlitātō | mīlitātā | mīlitātō | mīlitātīs | |||
| vocative | mīlitāte | mīlitāta | mīlitātum | mīlitātī | mīlitātae | mīlitāta | |