meritatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of meritō

Participle

[edit]

meritātus (feminine meritāta, neuter meritātum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative meritātus meritāta meritātum meritātī meritātae meritāta
genitive meritātī meritātae meritātī meritātōrum meritātārum meritātōrum
dative meritātō meritātae meritātō meritātīs
accusative meritātum meritātam meritātum meritātōs meritātās meritāta
ablative meritātō meritātā meritātō meritātīs
vocative meritāte meritāta meritātum meritātī meritātae meritāta