mentiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of mentior
Participle
[edit]mentītūrus (feminine mentītūra, neuter mentītūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | mentītūrus | mentītūra | mentītūrum | mentītūrī | mentītūrae | mentītūra | |
| genitive | mentītūrī | mentītūrae | mentītūrī | mentītūrōrum | mentītūrārum | mentītūrōrum | |
| dative | mentītūrō | mentītūrae | mentītūrō | mentītūrīs | |||
| accusative | mentītūrum | mentītūram | mentītūrum | mentītūrōs | mentītūrās | mentītūra | |
| ablative | mentītūrō | mentītūrā | mentītūrō | mentītūrīs | |||
| vocative | mentītūre | mentītūra | mentītūrum | mentītūrī | mentītūrae | mentītūra | |