mensuratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of mēnsūrō (“measure; estimate”).

Participle

mēnsūrātus (feminine mēnsūrāta, neuter mēnsūrātum); first/second-declension participle

1. measured, having been measured
2. estimated, having been estimated

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	mēnsūrātus	mēnsūrāta	mēnsūrātum		mēnsūrātī	mēnsūrātae	mēnsūrāta
genitive	mēnsūrātī	mēnsūrātae	mēnsūrātī		mēnsūrātōrum	mēnsūrātārum	mēnsūrātōrum
dative	mēnsūrātō	mēnsūrātae	mēnsūrātō		mēnsūrātīs
accusative	mēnsūrātum	mēnsūrātam	mēnsūrātum		mēnsūrātōs	mēnsūrātās	mēnsūrāta
ablative	mēnsūrātō	mēnsūrātā	mēnsūrātō		mēnsūrātīs
vocative	mēnsūrāte	mēnsūrāta	mēnsūrātum		mēnsūrātī	mēnsūrātae	mēnsūrāta