menstruatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of menstruō.
Participle
[edit]mēnstruātus (feminine mēnstruāta, neuter mēnstruātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | mēnstruātus | mēnstruāta | mēnstruātum | mēnstruātī | mēnstruātae | mēnstruāta | |
| genitive | mēnstruātī | mēnstruātae | mēnstruātī | mēnstruātōrum | mēnstruātārum | mēnstruātōrum | |
| dative | mēnstruātō | mēnstruātae | mēnstruātō | mēnstruātīs | |||
| accusative | mēnstruātum | mēnstruātam | mēnstruātum | mēnstruātōs | mēnstruātās | mēnstruāta | |
| ablative | mēnstruātō | mēnstruātā | mēnstruātō | mēnstruātīs | |||
| vocative | mēnstruāte | mēnstruāta | mēnstruātum | mēnstruātī | mēnstruātae | mēnstruāta | |