meningeus

Latin

Etymology

From mēninga (“membrane covering the brain”) +‎ -eus (adjectival suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /meːˈnin.ɡe.us/, [meːˈnɪŋɡeʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /meˈnin.d͡ʒe.us/, [meˈnin̠ʲd͡ʒeus]

Adjective

mēningeus (feminine mēningea, neuter mēningeum); first/second-declension adjective (New Latin)

1. (anatomy, relational) meningeal

Inflection

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	mēningeus	mēningea	mēningeum		mēningeī	mēningeae	mēningea
genitive	mēningeī	mēningeae	mēningeī		mēningeōrum	mēningeārum	mēningeōrum
dative	mēningeō	mēningeae	mēningeō		mēningeīs
accusative	mēningeum	mēningeam	mēningeum		mēningeōs	mēningeās	mēningea
ablative	mēningeō	mēningeā	mēningeō		mēningeīs
vocative	mēningee	mēningea	mēningeum		mēningeī	mēningeae	mēningea

Descendants

• ⇒ English: meningeal