mendicaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of mendīcō
Participle
[edit]mendīcātūrus (feminine mendīcātūra, neuter mendīcātūrum); first/second-declension participle
- about to beg
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | mendīcātūrus | mendīcātūra | mendīcātūrum | mendīcātūrī | mendīcātūrae | mendīcātūra | |
| genitive | mendīcātūrī | mendīcātūrae | mendīcātūrī | mendīcātūrōrum | mendīcātūrārum | mendīcātūrōrum | |
| dative | mendīcātūrō | mendīcātūrae | mendīcātūrō | mendīcātūrīs | |||
| accusative | mendīcātūrum | mendīcātūram | mendīcātūrum | mendīcātūrōs | mendīcātūrās | mendīcātūra | |
| ablative | mendīcātūrō | mendīcātūrā | mendīcātūrō | mendīcātūrīs | |||
| vocative | mendīcātūre | mendīcātūra | mendīcātūrum | mendīcātūrī | mendīcātūrae | mendīcātūra | |