meitenīgs
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From meitene (“girl, young woman”) + -īgs.
Pronunciation
[edit]Audio: (file)
Adjective
[edit]meitenīgs (definite meitenīgais, comparative meitenīgāks, superlative vismeitenīgākais, adverb meitenīgi)
- girly, girlish (typical or characteristic of girls, young women; reminiscent of girls, young women)
- meitenīgs izskats ― girly, girlish appearance, look
- meitenīga kautrība ― girly, girlish shyness
- meitenīgs tērps ― girly, girlish clothes
- meitenīgs smaids ― girly, girlish smile
- loma prasīja meitenīgu pievilcību, zināmu naivumu pasaulēs uzskata ― the role demanded a girlish appeal, a certain naivety of world vision
- viņai vairs nebija dzeltenīgo bizīšu, meitenīga valodīguma un slaiduma, toties daudz smagu pārdzīvojumu ― she no longer had yellow braids and a girlish talkativeness and slenderness, but (she had gone through) many heavy (= difficult) experiences
- augumā Zenta nebija par Ģirtu mazāka, bet pret vīra platajiem pleciem viņa šķita pavisam meitenīga ― Zenta was not of smaller height than Ģirts, but next to (her) husband's broad shoulders she looked definitely girlish
Declension
[edit]| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | meitenīgs | meitenīgi | meitenīga | meitenīgas | |
| genitive | meitenīga | meitenīgu | meitenīgas | meitenīgu | |
| dative | meitenīgam | meitenīgiem | meitenīgai | meitenīgām | |
| accusative | meitenīgu | meitenīgus | meitenīgu | meitenīgas | |
| instrumental | meitenīgu | meitenīgiem | meitenīgu | meitenīgām | |
| locative | meitenīgā | meitenīgos | meitenīgā | meitenīgās | |
| vocative | — | — | — | — | |