materiatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of māterior.

Participle

māteriātus (feminine māteriāta, neuter māteriātum); first/second-declension participle

1. felled

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	māteriātus	māteriāta	māteriātum		māteriātī	māteriātae	māteriāta
genitive	māteriātī	māteriātae	māteriātī		māteriātōrum	māteriātārum	māteriātōrum
dative	māteriātō	māteriātae	māteriātō		māteriātīs
accusative	māteriātum	māteriātam	māteriātum		māteriātōs	māteriātās	māteriāta
ablative	māteriātō	māteriātā	māteriātō		māteriātīs
vocative	māteriāte	māteriāta	māteriātum		māteriātī	māteriātae	māteriāta

References

• “materiatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• materiatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)